Kā biroja iekārtojums var uzlabot darbu

Atvērta plānojuma biroju saknes meklējamas 1960. gadu Vācijā. Tur divi brāļi, kas strādāja sava tēva biroja mēbeļu uzņēmumā, aizsāka Bürolandschaft jeb „biroja ainavas” kustību, kuras mērķis bija uzlabot darbinieku komunikāciju un darba efektivitāti, kā arī mazināt statusu nozīmi. Laika gaitā šī ideja nonāca arī Amerikā un citās pasaules daļās, un darba devēji arvien biežāk sāka atteikties no tradicionāliem biroju izkārtojumiem, kur vienā telpā strādāja viens vai divi cilvēki. Tā vietā biroji kļuva plašāki, un gadsimtu mijā atvērta plānojuma birojos jau strādāja aptuveni divas trešdaļas no ASV darba ņēmējiem.

Bet, jo plašāk tika izmantots šāds biroja iekārtojums, jo biežāk parādījās arī problēmas. 2002. gadā publicētā pētījumā tika iztaujāti Kanādas naftas un gāzes kompāniju darbinieki, kuri tika pārvietoti no tradicionāli iekārtota biroja uz atvērta plānojuma biroju, un izrādījās, ka gandrīz katrā aspektā, sākot ar apmierinātību ar darba vidi un beidzot ar darbinieku savstarpējām attiecībām, darbinieki jaunajā birojā bija ievērojami mazāk apmierināti. Viens no skaidrojumiem, kāpēc tas tā bija noticis, bija tāds, ka atvērti biroji, likdami uzsvaru uz komunikāciju un sadarbību, ir spiesti vienlaikus upurēt privātumu. 1980. gadā psiholoģijas pētnieku grupa publicēja pētījumu, kurā tika secināts, ka šādam upurim var būt nopietnas sekas. Viņi konstatēja, ka “arhitektūras privātums” (piemēram, iespēja aizvērt durvis) iet roku rokā ar “psiholoģisko privātumu” (spēju kontrolēt piekļuvi sev vai savai grupai). Savukārt veselīga deva psiholoģiskā privātuma korelē ar lielāku darba prieku un darba sniegumu.

Vēl viens aspekts, kas nāk vienlaikus ar privātuma trūkumu, ir troksnis — sākot ar apkārtējo cilvēku sarunām, klaviatūru klaboņu un līdz pat blakus darbinieka košļājamās gumijas košļāšanas skaņai. Kādā 1998. gada pētījumā tika konstatēts, ka fona troksnis — vienalga, vai tajā ietilpa sarunas vai ne — gan pasliktina atmiņu, gan spēju veikt matemātiskas darbības. Vēl kādā pētījumā savukārt tika konstatēts, ka pat mūzika pasliktina darba sniegumu. Tāpat arī liela nozīme ir apgaismojumam. Atvērta plānojuma birojos bieži vien darbinieku galdi atrodas tālu no logiem, un ir pierādīts, ka par darba dienās darbinieki, kas darbā sēž tālu no logiem, guļ sliktāk un vidēji par 47 minūtēm mazāk nekā darbinieki, kas strādā logu tuvumā. Turklāt šajā gadījumā arī mākslīgais apgaismojums nepalīdzēs, jo arī tam ir savas ēnas puses. Pētnieki ir atklājuši, ka spilgta gaisma pastiprina emocijas, to vidū padara cilvēkus agresīvākus un jūtīgākus, kas savukārt var novest pie grūtībām racionāli izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumus.

Taču arī tas vēl nav viss. Liela loma darbinieku sniegumā un pašsajūtā ir arī viņu dažādajiem personības tipiem. Piemēram, pētījumā par fona mūziku tika konstatēts, ka mūzikas negatīvā ietekme daudz izteiktāka ir tieši introvertiem cilvēkiem. Citā pētījumā savukārt tika secināts, ka dažiem personību tipiem traucē pat biroja kafijas automāts — lai gan kofeīns mērenās devās uzlabo ilgtermiņa atmiņu, introvertiem cilvēkiem tas pasliktina izziņas un domāšanas spējas.

It kā ar to nepietiktu, biroja darbinieki turpina meklēt arvien jaunus veidus, kā uzlabot savu biroja pieredzi. Jaunākais modes kliedziens ir galds, pie kura jāstrādā, stāvot kājās. Tas tika ieviests pēc ziņu izplatīšanās, ka, cilvēkiem, kas sēž vismaz sešas stundas dienā, ir augstāks pāragras nāves risks nekā tiem, kas dienā sēž trīs stundas vai mazāk — turklāt neatkarīgi no fiziskās aktivitātes līmeņa. Tomēr arī stāvēšanai kājās ir savi veselības riski: stāvēšana kājās ilgāk par astoņām stundām diennaktī mēdz kļūt par iemeslu muguras un kāju sāpēm, kā arī sievietēm tas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības.

Beigu beigās jājautā — kā iekārtot biroju, kas būtu balstīts uz zinātnes atziņām? Atbilde ir vienkārša: dot darbiniekiem savu privātu biroja telpu, kurā būtu daudz saules, un izslēgt griestu lampas. Introvertus darbiniekus nodrošināt ar troksni slāpējošām austiņām un kafiju bez kofeīna, savukārt ekstravertiem darbiniekiem piedāvāt kafiju ar kofeīnu un pat ļaut viņiem šad tad klausīties mūziku. Taču, lai kāds arī būtu darbinieka psiholoģiskas tips, neļaujiet tiem pārāk daudz sēdēt — nedz arī par ilgu stāvēt.

1 komentārs

  1. Atbildēt
    kaspars 08.03.2016.

    manā uzņēmumā tieši atvērtā tipa plānojums paaugstināja darbinieku savstarpējās attiecības, komunikāciju un vispār atmosvēru birojā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

1 × five =